Mīti par aizvēsturi

Juras Laikmeta Parks filmu sērijas (kas apskatāmas šeit: CredX) ir interesants skatāmais, jo to sižets balstās uz faktiem, bet vai tā tiešām ir? Protams, ka dinozauri un pārējās filmā redzamās aizvēsturiskās dzīvības formas tiek attēlotas cik vien iespējams precīzi. Bet zinātniekiem ir jāpārvar vairāki šķēršļi, pētot sen izmirušas dzīvības formas. Jauni fakti tiek atklāti bieži, ceļot gaismā iepriekš nezināmus apstākļus un stipri mainot mūsu priekšstatu par to, kāda dzīvība bija uz mūsu planētas pirms miljoniem gadu.

Tiranozaurs noteikti ir labāk zināmā, pirms miljoniem gadu izmirusī, dzīvnieku suga. Šis plēsoņa bija dinozauru laikmeta barības ķēdes augstākais posms un tas ir attēlots neskaitāmās mūsdienu filmās un mācību grāmatās, kā milzīga ķirzaka ar zvīņainu ādu un lieliem zobiem. Tomēr, mūsdienās, arvien vairāk zinātnieku, uzskata, ka tirnozaurs vairāk līdzinājās vistai, nevis ķirzakai. Izrakumos atrastās tironozauru fosilijas atklāja, ka šie dzīvnieki, vismaz daļēji, varētu būt klāti ar spalvām. Diskusijas par tironozaura ārieni vēl nav beigušās, tomēr pētnieku, kuri uzskata, ka tas bijis klāts ar spalvām, kļūst vairāk un šī ideja tiek uztverta gana nopietni, slavenajā Ņujorkas Vēstures un Dabas muzejā pat izstādot divas dažādas šī gaļēdāja replikas, viena klāta ar zvīņām, bet otra ar spalvām.

Daudz neskaidrības rodas tādēļ, ka fiziskie procesi, kādi darbojas dzīvnieku mirstīgajām atliekām fosilizējoties, ir sarežģīti. Ļoti retos gadījumos izdodas atrast veselu dzīvnieku, un arī tad tie ir tikai mazi insekti, kuru atliekas ir saglabātas dzintarā. Fosilizējas tikai dažas dzīvnieku ķermeņu cietās daļas, un pētniekiem ir jārekonstruē to modeļi tikai no atsevišķiem zobiem un kauliem. Bieži, atrodot jaunas fosilijas, kurās saglabājušās iepriekš neredzētas, kāda dzīvnieka ķermeņa daļas, mēs uzzinām kaut ko jaunu par to, kā šis dzīvnieks ir izskatījies. Tādēļ, apmeklējot dabas muzejus, noder paturēt prātā, ka tajos izstādītās replikas nav zinātnes gala vārds par to, kā šie dzīvnieki ir izskatījušies, bet drīzāk bezgalīga izpētes procesa fiksācija.

Viens no pārsteidzošākajiem aizvēsturiskās dzīvības pētniecības lauka fenomeniem ir par Kembrija eksploziju sauktais milzīgais skaits jaunu dzīvnieku sugu, kādas atrodamas fosilijās no 542 miljonu gadu senā Kembrija perioda. Skatoties no ģeoloģiskā laika perspektīvas, šīs sugas ir parādījušās ļoti pēkšņi, radot neizpratni biologos un esot pretrunā dārvinistiskās evolūcijas teorijai, kas paredz, ka dzīvība attīstās lēni un pakāpeniski. Zinātnieki ir nākuši klajā ar iespējamu un visai pragmatisku izskaidrojumu šai dzīvības eksplozijai. Visdrīzākais, ka Kembrija eksplozija ir anomālija (šo tēmu vairāk pētījusi Ukraina) nevis procesos, kādiem daba rada jaunas dzīvības formas, bet mums pieejamo pētniecības metožu nepilnības demonstrējums. Pēdējos gados, zinātnieki sveras par labu pieņēmumam, ka šīs dzīvības formas nav radušās no nekurienes, vienkārši to priekšteči nav bijis daudz cietu ķermeņu daļu, tādēļ to liecības ir slikti saglabājušās fosilijās. Jaunākajos atklājumos no izrakumiem Kanādā, ir atrastas retas fosilijas ar sarežģītām daudzšūnu mīkstmiešu fosilijām, kuras ir par 50 miljoniem gadu senākas nekā Kembrija periods. Šie atradumi liek domāt, ka Kembrija periodā dzīvnieki ir attīstījuši cietas čaulas, kas to atliekām ir ļāvis saglabāties fosilijās un ar to arī ir izskaidrojams pēkšņais fosiliju pieaugums no šīs ēras.